Man liekas, ka man tikko pieleca viena no vispasaules problēmām.
Ieejot e-pastā, acīs iekrita sarkana Apollo reklāma ar rakstu par vēža rašanās pētījumiem ( http://www.apollo.lv/zinas/butisks-sasniegums-veza-petijumos-atklaj-kas-tiesi-izraisa-vezi/581833?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=newsbox ). Forši, ka cilvēkiem pielec ļoti daudz labu lietu, kas ar laiku varētu glābt citus cilvēkus, īpaši bērnus. Bet tā kā cilvēks ir vienkārši iekodēts kā cilvēks, tad ar labu galu tur nebeigsies tik un tā. Paskaidroju - globālā pasaules problēma ir tā, ka cilvēks ir iedomājies, ka viņš ir kas varenāks par Dabu un ka cilvēkam par visām varītēm ir nepieciešams zināt visu. Piemērs - šis pats Apollo raksts par vēžiem. Pie laba gala nenovedīs šie pētījumi beigās, jo iedarbosies cilvēkā iekodētais - pateicoties šim, citi zinātnieki varēs uzpelnīties ar ķīmiju, kura būs jāizgudro un kuru vajadzēs pumpēt iekšā cilvēkos, lai izārstētu.
Un kur pazuda vecā labā Māte Daba? Kur pazuda vecais labais dzeltenais amoliņš, kurš paaugstina leikocītus? Pazuda tur, kur sākās leikocītu pirkšana un pumpēšana no plastmasas maisa. Kur pazuda kumelīšu tēja vēdergraizēm un gremošanas darbībai? Tur, kur sākās omeprazols pusstundu pirms ēšanas. Un kā jūs domājat, kur palika vecā labā kosa nieru tīrīšanai, ja no tabletēm un ķīmijas sāk kristies viens no nieru rādītājiem? Tur, kur sākās nieru pārstādīšanas operācijas, jo to rādītāju, kas man kritās, es ar pietiekami izdzertu ūdens daudzumu nevarētu palielināt, tāpēc dzēru veco labo kosu. Šis viss un kaudze citu lietu pazuda tāpēc, ka cilvēki iedomājās, ka viņi ir varenāki par Dabu un ka viņi zina vairāk par Dabu.
Uzzināt arī cilvēkam visu gribas. Vai tik tekoši un kā saulīte es izveseļojos tāpēc, ka es zinu, kā rodas tas, kas ir man? (es vispār uzskatu, ka ar mani tas notika tikai tāpēc, lai es sāktu saprast lietas) Nē, jo es uzskatu, ka tas nemaz nav vajadzīgs. Es dzīvoju pēc principa "viss uz pasaules man nav jāzina un zināšu es tikai tik, cik man šajā brīdī vajag". Un šeit ir vispasaules problēma - par visām varītēm jāzina viss šajā mirklī un nekā citādāk. Jo jābūt taču nodrošinājušam, lai kas nenotiktu! Ir jāskrien un jāskrien, lai tikai uzzinātu un nodrošinātos pret visām pasaules slimībām, vajag obligāti uzzināt un atklāt ar vien jaunus trakumus, lai nodrošinātu sevi! Cilvēks nepadomā, ka pret visu nodrošināties nevarēs nekad, jo Daba vienmēr būs augstāk, tāpēc ar Dabu ir jādraudzējas. Ir jāmeklē jauna pieeja pretī Dabai, nevis jauni ieroči, lai apkarotu to, kas notiek. Ir jāsāk IZzināt, jābeidz UZzināt, un jāsaprot, ka NEzināt šajā sekundē visu, ir tikai labi.
(es, piemēram, nezinu ļoti daudz, un man tas patīk, jo tad ir vieglāk dzīvot - es nezinu, kāda ir finansiālā stabilitāte manā ģimenē ; es nezinu, cik ļoti slikts ir tas nieres rādītājs ; es nezinu, cik daudz to šūnu manī ir palikušas, bet vai man tas ir jāzina, ja es to nezinu?)
Šai skriešanai pēc uzzināšanas palīdz attīstīties tā skriešana pēc visa un vēlme dabūt visu tagad un tūlīt. (un tagad nav jāpadomā, ka ja cilvēki necenstos zināt vairāk, tad mums tagad nebūtu elektrības, datoru, telefonu vai interneta ; cilvēces attīstībā viss notika tieši tā, kā tam bija jānotiek, bet problēma sākās tajā, ka kaut kur notika tas pagrieziens, kurā tika ieiets par daudz, tātad, pa kaut kuru ceļu bija tas pagrieziens, kurā sāka aumaļām plūst cilvēkā iekodētā lieta visu uzzināt tagad un tūlīt un sākt domāt, ka viņš ir varenāks par Dabu) Bet vai Daba kādreiz ir skrējusi? Nedomāju gan. Ja mūsdienu saprātīgais cilvēks pamēģinātu dzīvot saskaņā ar Dabu, kā jūs domājat, kas notiktu? Es pieņemu, ka palēnām atgrieztos tajā laikā, kad nebija ne vēžu, ne citu slimību un problēmu. Dabas gaita būtu iepriekšējā, jo nekur netiktu skriets. Cilvēks Dabu vienkārši ir satracinājis, tāpēc tā atriebjas - slimības, katastrofas, bads utml. Kā Džeksona Zemes dziesmas klipā
Šai skriešanai pēc uzzināšanas palīdz attīstīties tā skriešana pēc visa un vēlme dabūt visu tagad un tūlīt. (un tagad nav jāpadomā, ka ja cilvēki necenstos zināt vairāk, tad mums tagad nebūtu elektrības, datoru, telefonu vai interneta ; cilvēces attīstībā viss notika tieši tā, kā tam bija jānotiek, bet problēma sākās tajā, ka kaut kur notika tas pagrieziens, kurā tika ieiets par daudz, tātad, pa kaut kuru ceļu bija tas pagrieziens, kurā sāka aumaļām plūst cilvēkā iekodētā lieta visu uzzināt tagad un tūlīt un sākt domāt, ka viņš ir varenāks par Dabu) Bet vai Daba kādreiz ir skrējusi? Nedomāju gan. Ja mūsdienu saprātīgais cilvēks pamēģinātu dzīvot saskaņā ar Dabu, kā jūs domājat, kas notiktu? Es pieņemu, ka palēnām atgrieztos tajā laikā, kad nebija ne vēžu, ne citu slimību un problēmu. Dabas gaita būtu iepriekšējā, jo nekur netiktu skriets. Cilvēks Dabu vienkārši ir satracinājis, tāpēc tā atriebjas - slimības, katastrofas, bads utml. Kā Džeksona Zemes dziesmas klipā
P.s. Sava datora krājumos atradu vienu lielisku bildi nobeigumam. Netracināsim Dabu, jo mēs esam Dabā, nevis Dabas virsotnē!
par pirmo daļu varu piekrist- tas viss gan vienas puses slinkums [jo kurš gan gribētu iet mežā lasīt zālītes, ja var aiziet uz aptieku un nopirkt tabletes] un otras puses kāre pēc naudas, ražojot zāles, vajadzība pēc kurām ar vien paaugstināsies. bet kopumā: nu nezinu gan. spriežot pēc Tevis teiktā- cilvēka kāre uzzināt visu un attīstīties ir aizgājusi par tālu un viņš vairs nerīkojas saskaņā ar dabu. attīstība ir vienmēr bijusi dabas sastāvdaļa un evolūcija arī nav nekāds izņēmums- tās gaitā arī parādījās mums pazīstamais cilvēks.
AtbildētDzēstvai Tu uzskati, ka daba kļūdījās, ļaujot izveidoties tik inteliģentai būtnei kā cilvēks?
ja tā būtu kļūdījusies, par cilvēka eksistences izbeigšanu jau sen tiktu parūpēts, tāpēc es uzskatu, ka ir lieki pārāk iespringt par "cilvēka centieniem būt pārākam par dabu", jo galu galā, kas no dabas nācis, pie dabas atgriezīsies
Tur arī bija tas pagrieziens, par kuru teicu - tajā pagriezienā sāka attīstīties cilvēks kā atsevišķa lieta, mēģinot pierādīt, ka viņš ir gudrāks un varenāks par Dabu, nevis cilvēks kā no Dabas nācis. Un šeit, manuprāt, ir tā atšķirība, kas ir un kas nav dabas sastāvdaļa. (Dabas sastāvdaļa viennozīmīgi nav piektais Iphone vai no plastmasas maisa nākusi ķīmija - tie ir tie centieni parādīt, ka cilvēks varenāks par dabu)
DzēstEs uzskatu, ka cilvēks kļūdījās tajā pagriezienā, kad sāka domāt, ka ir varenāks par dabu :)Par to eksistences izbeigšanu, es pieņemu, ka pamazām arī tiek parūpēts - agrāk nebija vēžu, nebija ērču encefalītu utml. Tagad tas viss ir, jo cilvēks aizgājis pa to pagriezienu savulaik. Ceru, ka man sanāca saprotami izskaidrot to, ko gribēju pateikt!
Bet kāpēc gan ir tik grūti saprast to, ka viss taču attīstās? Arī pati Daba taču nestāv uz vietas.
AtbildētDzēstArī tad, kad tika izgudrotas mums ikdienā nepieciešamās lietas, tajā laikā tā bija skriešana pret Dabu un tās likumiem, kuri ierasti bija cilvēkiem pirms tam. Gluži tas pats ir arī tagad- ar visu to, ko cilvēks izgudro, viņš iet pa priekšu tam, kas bijis iepriekš. Ja palasa vēstures literatūru par dažādiem zinātnes sasniegumiem, no lielākās daļas cilvēks sākotnēji baidījās, jo tas bija solis pretī nezināmajam, pret ierastajiem Dabas likumiem. Tāpēc jau to sauc par attīstību. Un ko darīt, ja tā apstātos? daba arī attīstās. Izzuda dinozauri, mainījās klimats- tas viss vēl daudz pirms cilvēka, cilvēks tikai iemācījās iekļauties Dabā, tāpat arī tagad- pasaule nepārtraukti mainās, mainās slimības un katastrofas, cilvēks tikai tajā visā iekļaujas. Tas ir neapturams un neapstādināms process. Kā būtu, ja nekā no tā, kas mums ir, mums nebūtu? Domā, ka tad nebūtu slimību? Arī pirms visiem sasniegumiem (kā mēs tos dēvējam) slimības bija, cilvēki mira.. daudz vairāk nekā tagad. Viss attīstās, tāpat kā daudzi miljardu gadu garumā, vecais izmirst un vietā nāk kas jauns, par to parūpējas pati daba. Tie ir dabiski procesi, tāpat, kā dzīvnieki piemērojas jaunam klimatam, arī cilvēks piemērojas jauniem apstākļiem, ko pati Daba mums rada. Neapšaubāmi, mēs daudz tai darām pāri, bet ir absurdi apgalvot, ka mēs tai ejam pretī. Ir jāsaredz tās divas puses- tas, ko dabā radām mēs un ko pati daba rada. Mūžu mūžos tā ir bijis, arī tagad ir tāpat, ka mēs tikai iekļaujamies apstākļos. Tikai atšķirība ir tāda, ka tas cilvēks pirms tūkstošiem gadu nezināja, kas ir iPhone vai ķīmijterapija, bet arī tā ir daļa no attīstības..
Ko es gribu pateikt ar šo visu- ir jāmāk paskatīties uz to no visām iespējamām pusēm un tas, ka mēs kaut ko nezinām, nenozīmē, ka tā nenotika. Ar to es domāju slimības, kas, pat pēc tava teiktā, ir māte Daba. Agrāk tādu nebija, bet tagad ir. Toties tagad nav daudz no tā, kas bija pirms tam, jo tas viss ir attīstības gaitā pazudis, tāpat kā pazūd tās vērtības, kas mūsu vecvecākiem bija svarīgas, tāpat kā pazudīs arī mūsējās, kad mums būs mazbērni. Tā visa ir daļa no attīstības cikla un cilvēks to nevar ietekmēt, laiks tomēr rit uz priekšu un tie, kas paliks uz vietas, būs tikai un vienīgi zaudētāji, ir jāmāk tam skriet līdzi, jo ne tikai cilvēks iet uz priekšu, pati Daba to dara, kā līdz šim darījusi jau miljardus gadu. /Madara
Lai nu kā tur būtu un lai kā mūsu visu domas dalītos - beigās Daba pati saliks visu pa plauktiņiem :) (tikko vēlreiz noskatījos Džeksona Zemes dziesmas klipu un uzķēru līdz galam to vestījumu, ko viņš gribēja dot)
Dzēst