Alise pateica, ka es varu ietekmēt Likteni.

Aj, nu neņemsim vērā, ka man leikocīti nokritās un ķīmijterapiju turpināt tādēļ nevar, kaut gan mani šis fakts neiepriecina, jo manas prioritārās vēlmes ir pēc iespējas ātrāk šito lietu beigt. (bet nekas, man būs platā ceļteka un tad es riktīgi uztaisīšu "in da face" dakteriem, jo redz' viņiem 3000 par bērnu maksā, ja viņi iepilinās un iebaros ārzemju ķīmiju, kaut gan dabas medicīnu un tradicionālo var sakombinēt, bet viņiem tak po*). Es labāk pastāstīšu lietu, kas ar mani notika, un iedvesmošu jūs atkal.

  Kad es izrēķināju un man pateica, ka Jāņus man nevajadzēs sagaidīt slimnīcā, es jutu patīkamu apmierinājumu. Bet 22. datuma vakarā es gan vairs to nejutu, jo biju pie tēta un temperatūra sacēlās līdz 38,7. Tēta vienā no tautas medicīnas grāmatām izlasīju, ka labākais pret saaukstēšanos ir mārsils. Tētim mājās, protams, tādas lietas nebija, tāpēc pirmais, kam ienāca prātā pajautāt ko tādu, bija Rudzāte. (šeit jāpiezīmē, ka bija ap 21:00, tāpēc visas aptiekas jau bija ciet)  Pajautāju viņai, mājās viņai bija mārsils. Burtiski lūdzu viņai, lai viņa mani izkrutjī, ka palikšu viņai parādā utml. Viņa pateica, ka viņa ir tālu no mājām, tāpēc atgādāt nevarēs. (es padomāju, ka  moš kaut kur ārpus Līvāniem) Tad viņa pateica, ka viņa ir pie Amatnieka. Man uznāca dusmas un asaras. (ne labākais savienojums - dubulta enerģijas iztērēšana) Par to, vai šajā dzīvē vispār ir tāda lieta kā karma - ja tu dari labu, tad arī saņem labu, plus tas, ka no viņas gribēšanas man palīdzēt bija atkarīgs tas, vai tikšu pie Evijas jāņot.(tas ir uz salas Daugavā Jersikas apgabalā) Nu okey, padusmojos, paraudāju un pabēdājos, ka man nebūs svētku. Nākamajā dienā no rīta es aizgāju mājās, turpināju šaustīties par to, ka nebūs svētku. Tad dabūju no Evijas zināt, ka viņa ar māsu brauc uz Līvāniem. Pateicu viņai, ka ja viņa man sadabūs mārsilu, viņa būs izglābusi Jāņus. Un miniet trīs reizes kas notika. Jā, mani jaukie, viņa bija tā, kas izglāba manus Jāņus, atvezdama man mārsilu no aptiekas. Evija spēlēja uz māsas nerviem, izdarot šito. Tā nu es visu dienu dzēru to tēju savienojumā ar vēl dažām zāļu tējām. Bet pirms tam es pajautāju Alisei, vai bija tāda lieta, ka es varu ietekmēt savu Likteni, ja labi pacenšos. Viņa pēc manas numeroloģijas pateica, ka jā, daļēji varu, ka varu to ievirzīt tā, kā man gribas. Un tas man bija kā zaļā gaisma, lai es mērķtiecīgi dzertu tās tējas un 21:00 tiktu pie Evijas. (plus tas, ka man uz plaukstas ir mērķtiecības līnija) Es tiku. Savas mērķtiecības dēļ es tiku pie Evijas. Un te iedvesmojošie vārdi - NEKAD NEPADODIETIES, pat ja viss liekas bezcerīgi. Paraudiet vai pagruzieties maksimums 10 minūtes, tad saņemieties un nepadodieties! (īpaši tad, ja pat Kosmoss jūs atbalsta)

  Tur pie Evijas bija jauki, feini un normāli, viss bija čikiniekā, neatstāstīšu visu sīkumos, te nav mana dienasgrāmata. Bet vienu gadījumu pastāstīšu gan.

  Otrajā dienā mēs ar laivu aizbraucām uz salas galu, kur ir smiltiņas. (es atcerējos, ka ar Bļinu un viņas tēvu bijām pagājušo gadu tajā vietā, nu vai arī pirms diviem gadiem, kas vairs atceras) Un tur bija tāds gadījums, ka divi Evijas māsas draugi paņēma Eviju aiz rokām un kājām un iesvieda ūdenī. (tur tie džeki darīja to ar visām meičām, izņemot mani un Martu /Evijas pieaicināto un vēl tur palikušo/) Par šo gadījumu, kamēr Evija kāpa ārā no ūdens, es ļoti nobijos, ka Evija būs dusmīga un neapmierināta... (man tik ļoti nepatīk, kad Evija dusmojas vai ir neapmierināta, man tad paliek ļoti bail) Bet viņa tāda nebija un es varēju mierīgi uzelpot. Es tur gulēju smiltiņās. Un kad cēlos, lai paskatītos, kas tur ar Eviju notiek, man lakatiņš nokrita no galvas. Un tad es sajutu, ka man nav matu. Man tik ļoti nepatika tā sajūta. Es to sajutu, jo tur netālu bija Evijas māsas draugi, tātad svešinieki. Tātad es droši nākotnē varu paļauties uz manu kailo galvu kā mērītāju, vai cilvēks ir pa tjemai (normālā vārdā - sakarīgs iekšienē), jo, piemēram, no Martas es nejutu, ka man nav matu. No viņiem gan jutu. Mistika, pareiz'?...
Un viens smaidīt liekošs mans atklājums - es ar savu kailo galvu sajūtu, kur dzīvoklī ir caurvējš (: