svētdiena, 2013. gada 20. janvāris

Tev, mīļo cilvēkmeitenīt.

Ir viena gudra meiča šajā pasaulē. Paldies viņai, ka viņa ir. Ieskaties un ieklausies, meitenīt, šajā ziņā, ko viņa saka:

"Ir dienas, kurām nav lemts izdoties. Piecelies. Pieej pie spoguļa. Redzi to pašu apnicīgo skatu, pasmaidi /it kā tas kaut ko mainītu/  , aizej pie ledusskapja, redzi, ka tur nav nekā nav, uztaisi kafiju un ej pie pc. Every morning it’s the same old shit. Ieej draugos, paskaties, kas jauns. Twitterī ietvīto, ka esi dzīvs. Un turpini gruzīties, kaut pats nezini par ko. Atver asdfghjkllovi, sāc lasīt saldos tekstiņus. Pie trešās lappuses saproti, ka šitā tas nevar turpināties. Izdzer pēdējo malku kafijas, noliec krūzi, saproti, ka vajag kaut ko apēst. Bet nē. Slinkums kur iet. Turpini lasīt tekstiņus tajā saldajā tumblr vietnē un ar katru no viņiem aizvien vairāk jūti kā vēders savelkas čokurā. Jo tauriņi, kas tur bijuši, lēnām mirst. Un izgaist. Tikai nez, kas tur paliek, jo kaut kas jau turpina čakarēt prātu par to, ka varbūt tomēr vajag viņam uzrakstīt. Kaut gan ir jau rakstīts, bet tik un tā uz sms atbildes nav. 
    Un tā katru rītu. Bez iespējas izvairīties no rutīnas. Tikai tā arī nesaprotu, kāpēc mēs to pieļaujam. Pašām sevi sagraut. Vai tad tas ir to vērts? Mēs dzīvojam vienreiz. Jaunākas nu tiešām jau nepaliekam. Tad kāpēc mēs ļaujam viņiem izpostīt mūsu dienu, pašiem viņiem to nezinot? Tas ir tikai čalis. Viens no miljardiem. Okay, priekš mums varbūt mīļš, bet uz pasaules ir labāki. Tādi, kas izdarīs jeb ko, lai Tu pasmaidītu. Būs klāt vienmēr, kad Tev ir skumji. Un apskaus.. tik cieši, ka viņš būs vienīgais, ko uz pasaules vēlēsies. 
    Nu tad beidz čakarēties gar to, kurš pat nevar atrast laiku /vai arī vēlēšanos/ , kaut vai uz sms lai Tev atbildētu. Gaidi. Un zini, ka Tavs īstais uzradīsies. Varbūt sēžot autobusā viņu iepazīsi, varbūt ejot garām apmainīsieties nejaušiem skatieniem. Bet viņš būs. Un kad atradīsi. Negaidi. Padari viņu par savu īsto. Mīli, nedomājot ne par ko. Lutini. Ļaujies viņa skūpstiem. Un jūties laimīga. Viss vēl ir priekšā. Tikai tici tam."

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru