Šito uzražoja draudzene, sēžot garlaicīgā lekcijā. Viņa pateica, ka bišku padebīls. NOPIETNI?! Es esmu starā! Tas ir labākais viņas veikums! Viņa ir pēc velna talantīga šajā jomā. Super! Un šito mēs sataisīsim par dziesmu. Tikai es, viņa un ģitāra. Baudiet, jaukie! Drīz baudīsiet arī dziesmu (:
Un jau atkal tā diena,
Kad nav blakus neviena,
Ko samīļot, sabučot,
Vai kaut mīļu smaidu dot..
Tomēr mūžīgi nevaru tā,
Kad dzīvē manā nav nekā.
Dod man krāsas, manas māsas,
Dod man laimi, kaut pilnu saini.
Es vēlos šo dzīvi skaļi baudīt un brīvi,
Es vēlos šo dzīvi kā līdz malām pilnu šķīvi
Ar krāsām un laimi
Un ģimenes saimi,
Es vēlos.. Vēl mazliet smaidīt.
Putns brīvā lidojumā
Stāsta, ka tam nav nekā,
Bet es savā zīmējumā
Rādu to, kā pasakā.
Katram savam laimes kalējam
Neeksistē vārdi: “Mēs malā stāvējām.”
Savu dzīvi todien pārvērtām,
Kad citiem naidu piedevām.
Es vēlos šo dzīvi skaļi baudīt un brīvi,
Es vēlos šo dzīvi kā līdz malām pilnu šķīvi
Ar krāsām un laimi
Un ģimenes saimi,
Es vēlos.. Vēl mazliet smaidīt.
Jau diena pelēkā
Man mazliet piešķiebās,
Katra otrā pesimisms
Ik uz soļa nes mums visiem
Domas bargas
Kā vārtu sargus
Kas nedod iespēju darīt pasauli labāku,
Bet es tomēr pasmaidu..
Es vēlos šo dzīvi skaļi baudīt un brīvi,
Es vēlos šo dzīvi kā līdz malām pilnu šķīvi
Ar krāsām un laimi
Un ģimenes saimi,
Es vēlos.. Vēl mazliet smaidīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru