Šodien aizgāju uz tirgu. Tā kā tieši tā izmēra riteņa kameras nebija, gāju pie tēva uz dzīvokli, jo viņš uztaisīja salātus un iedeva man atslēgu, plus, ritenis ir pie viņa.Tad bija zvans pie durvīm. Sieviete krieviski man jautāja, vai vecāki mājās. Atbildēju noraidoši. Tad viņa man jautāja, kādā valodā būs man ērtāk vai kaut ko tamlīdzīgu, īsti neieklausījos. Teicu, ka latviski. Tad viņa man iedeva vienu no tiem "vai tu zini, ko stāsta Bībele" bukletiem. Gandrīz sāku smieties, bet ētikas dēļ tikai pasmaidīju, paņēmu to bukletu un viņa aizgāja. Tad gāju mājās. Un ejot, manī dzima pārdomas: kam cilvēkus vajadzētu tracināt vairāk - tie, kas bāžas virsū ar savu reliģiju, vai tie, kas grib vienlīdzību? Šiem ticīgajiem pietiek drosmes un sabiedrībai ir tik tīri vienalga, ka viņi domā, ka tas ir tīri labi, bāzties citiem virsū ar reliģiju, bet tie, kas virsū nebāžas - krāsainie - nekam neder, nav neko pelnījuši, ir slimi utml. Un praids, kas būs rīt - sabiedrībai ir sagrozīts un sakropļots uzskats par to, kāpēc tāds gājiens vispār ir. Praids ir no vārda pride, kas nozīmē lepnumu. Šādos gājienos krāsainie var nebaidīties no sevis, lepoties ar sevi un nebaidīties no apkārtējiem. Citiem, piemēram, tas vispār var būt kā stimuls pieņemt sevi un dzīvot harmonijā ar sevi. Gājiens radies tāpēc, lai parādītu, ka sabiedrībā ir arī tāda cilvēku daļa un ka arī šī daļa ir pelnījusi kaut ko, kas viņiem liegts. Gājiens nav, lai dabūtu privilēģijas. Kā viens citāts vēsta, autoru neatceros - "Tiesības LGBT kopienai nav privilēģijas. Privilēģijas būtu, ja viņi kā geji varētu nemaksāt nodokļus. Kā baznīcas to dara." Nezinu, cik ļoti šis likums attiecas uz baznīcām Latvijā, bet doma ir skaidra un tīra. Gājiens ir par vienlīdzību. Krāsainie neiet pie sabiedrības uz mājām un nebāž sejā bukletus. Krāsainie vienkārši grib vienlīdzību. LGBT kopiena nekad nav bijusi kareivīgi noskaņota, gājiens nav protests. Bet sabiedrības daļa, ko dēvē par homofobiem, gan vienmēr ir kareivīgi noskaņota. Es ētiski tikai pasmaidīju, bet vai man vai kādam citam krāsainajam kāds kristietis vai homofobs ētiski ir pasmaidījis pretī? Nē. Visi tikai cenšas "iegrozīt smadzenes vietā", uzbrūkoši dēvē to par slimību un dažkārt arī lepojas ar to, ka ir homofobi (jā, arī ar to vienreiz es sastapos, tiesa un paldies visiem svētajiem, ka ne dzīvē). Un vai ētiski ir tas, ka homofobi mēdz, atvainojos, piekakāt maisiņā tikai tāpēc, lai ar to mestu krāsainajiem? Šie cilvēki, kas tik ļoti it kā uztraucas par to, ka bērnu psihe tiks sagrauta (par seksuālo mācību un masturbēšanu jau no bērna kājas gan es piekrītu, jo tas nav forši), ja viņi redzēs krāsainības, šajā ziņā ļoti brauc auzās. Vai bērnu psihe netiktu sagrozīta, ja viņu acis redz to, kā pieauguši cilvēki met kaku maisiņus uz citiem cilvēkiem? Tas, ko bērniem būtu jāmāca, ir vienkārša, parasta, elementāra ētika.
Jebkurā gadījumā, ceru, ka visi, kas šo lasa, būs iecietīgi pret rītdienas notikumiem.
Not sure, vai mans komentārs pievienojās - so vēlreiz.
AtbildētDzēstNu nu, Daniel. Tā nav ētika, ka tu pasmaidi krievu tantei ar bukletu rokā un tad par to vāries. Viņi nebāžas virsū ar savu reliģiju, viņi tikai pasaka, ka tāda ir... dažreiz pareizie cilvēki ir pareizajā laikā un vietā, bet tikai dažreiz.
Man pretty much ir vienalga, kam cilvēki tic vai ar ko viņi grib lepoties, tāpēc visu `sabiedrību` nevajag bāzt vienā maisā.
Un tomēr visai vispārīgi uzskatu, ka ar šo nevar lepoties. Es taču nelepojos, ka esmu biseksuāla /vai biju, who cares/, brūniem matiem, nez, ar kaķi un 40. izmēra apaviem. Lepoties var ar lietām, ko esi ieguvis vai pelnījis, nevis par to, ar ko esi piedzimis. Gan jau domu uztvēri.
Man vispār netīk skatīties, kā cilvēki maigojas sabiedriskās vietās, bet tas nenozīmē, ka citas orientācijas cilvēki man būtu vēl nepieņemamāki. Nebūt ne. Visiem ir vienādas tiesības, pilnīgi visiem. Un ja JŪS to apzināties, tad kāpēc tas vēl ir tik ļoti jāafišē? Chill, neiespringsti par cilvēkiem, kuri tev neko nenozīmē un tā.
Es gan neesmu kristiete, man vispār patīk visi cilvēki un es mīlu visu pasauli, tā ka - ja man gadītos pretī kāds `krāsainais` (kas ir visai slikts apzīmējums, pilnīgi prasās uz rasismu, šajā gadījumā - homofobiju) es viņam pasmaidītu tieši tāpat kā visai pārējai pasaulei. Jūs esat tādi paši cilvēki kā mēs, man neliekas, ka jūs esat īpaši un pelnījuši īpašu attieksmi (gan pozitīvu, gan negatīvu), bet in general - shit happens to all of as.
Ko tu domā ar vārīties - dusmošanos vai sava viedokļa izteikšanu? Cilvēki gājienā arī nebāžas ar savu krāsainumu, viņi tikai pasaka, ka tāda ir, lūdzot sapratni.
DzēstJa neesi pie tās sabiedrības daļas, tad viss, kā saki, chill.
Ar lepošanos tas nav domāts kā lepošanos ar to, ka tev ir kas tāds, kas nav citiem. Tas vairāk domāts par to, ka cilvēks ar sevi ir mierā un pieņēmis sevi. Like, lepojas tajā ziņā, ka saprot, ka nav kaut kāds frīks un ka ir pieņemams cilvēks. Nezinu, vai domu saprati, to sajūtu grūtāk paskaidrot.
Gājiens nav afišēšana. Atkal sagrozīta uztvere. Gājiens drīzāk ir notikums, kurā katrs LGBT kopienas cilvēks saprot, ka nav viens. Gājiena laikā viņš var saprast, ka tas, kāds viņš ir, ir okey, saprast, ka viņam ir domubiedri utml. Un tas teikums par neiespringšanu ir ar neforšu ēnu. Es nezinu, vai tu kādreiz esi izjutusi tiešu homofobisku attieksmi, kas iedur tev tieši emocionālajā sirdī un dvēseles viducī, izdarot tādas sāpes, kādas tu nenovēlētu nevienam savam ienaidniekam. Tieši tāpēc man ir svarīgi runāt par to, lai citi saprastu LGBT lietu - lai neviens cits vairs neizjustu to, ko esmu jutusi. Jā, ar kaut kādu pusstundas laikā uzrakstītu rakstu getto lapā es neko grandiozu nepanākšu. Bet ja es varu un man ir iespēja cilvēkiem palīdzēt saprast vai vismaz paspīdināt, kā tas ir - piedzimt ar citādāku orientāciju - tad es nepažēlošu laiku. Anyway, nezinu, vai esi ko tādu jutusi, tāpēc nejautāšu un necerēšu, ka sapratīsi mani tik ļoti, cik man gribētos.
Ļoti forši, ka tev nav pretenziju pret to :) Tieši tā, mēs esam tādi paši kā jūs, tāpēc būtu neforši, piemēram, neļaut precēties LGBT cilvēkiem. Šīs tiesības nav kaut kas īpašs, kā teicu, nav privilēģija. Tā ir vienkārši vienlīdzība.
Ar ko homofobs ir sliktāks par ateistu, kuram nepatīk, ka viņam iedod bukletiņu rokā un kurš pēc tam netā kurina naidu (nesaku, ka tu to dari) pret visiem kristiešiem utt. Homofobiem nepatīk homoseksuāļi, tev nepatīk reliģiozi cilvēki - nu labi, gan jau arī tev pret reliģioziem cilvēkiem nav iebildumu. Tikai velc paralēles.
DzēstJā, gājienā nebāžas virsū, tikai lūdz sapratni. Un viņi to saņem! No manis, no man līdzīgi domājošajiem utt. Bet nevar patikt visiem! Cilvēki ir visai egoistiski, stulbi, savtīgi utt. Arī tu pati noteikti neesi saulstariņš pret VISIEM. Gan jau arī tev kaut kas riebjas, krīt uz nerviem utt.
Un vai tik tiešām cilvēki tieši gājienā saprot, ka nav vieni? Jūs tāpat to zināt. Neviens visā pasaulē nav pilnīgi viens, neviens nav tik īpašs vai oriģināls, lai neatrastu kādu līdzīgu utml. Kāpēc lai gājienā cilvēks saprastu, ka viņš ir normāls, tāds pats kā citi gājiena dalībnieki? Jūs VISI esat pilnīgi vienādi normāli. Tas, ka cilvēkam ir seksuāla orientācija - dajebkāda - jau IR NORMĀLI. Nu jā, jā, es saprotu, ko tu ar visu šo centies pateikt. Es tikai tev saku, ka tādas lietas ir vienkārši jāapzinās ikdienā, dziļi sevī, nevis tad, kad bariņš savācas un tu nejūties vientuļš.
Hmm, es neesmu izjutusi tādas sāpes šajā jomā. Tiesa, 10. klasē klases lielākais idiots uzzināja, ka es labprāt pamēģinātu seksu trijatā tā kā abos veidos. Tas aizgāja ne tikai pa klasi, tas aizgāja gandrīz pa visu skolu. Tai brīdī, kad sēdi literatūras stundā un skolas pretīgākā skolotāja pajautā - `Nu bet Elīn, es nesaprotu! Tev nav pretīgi? Sekss ar vairākiem vīriešiem.. nu kā?! Tas tak ir pretīgi.`
Lieki piebilst, ka viņa neko tādu nedrīkstēja teikt, kur nu vēl mani šādi apkaunot visas klases priekšā. Nemaz nerunājot par klases idiotu, kurš izdomāja manu dzīvi padarīt par elli. So, jā, shit happens to all of us. No tā mācās un saprotam, ka paši noteikti nevienam neko tādu nenodarītu.
Tiesa gan, lepoties tur nav ar ko. Bet notiek tā, ka tie homofobi saka:"Fui, kaunieties par sevi!" un tp "krāsainie" tieši sāk protestēt: "Nē, tā ir brīnišķīga dāvana, kuras jums nav un mēs esam īpaši!" Jo vairāk cilvēki apspiež, jo vairāk mēs protestējam. No sākuma arī es domāju, ka viss Tādēļ ir skaists un krāsains, un es esmu "izredzēta", bet kad es par šo visu prasīju vienai no mums - viņa teica, ka viņai ir pilnīgi vienalga. Es domāju, ka tā nav pareiza attieksme, bet vrb viņu vnk vairāk interesē zēni tp viņu īpaši neskar problēmas, kas ar to saista. Un tgd es saprotu, ka "nepareizā" attieksme bija man, pieņemot, ka kkas īpašs man ir arī īpašs visai pasaulei. Tā vnk ir viena no tām ordinary lietām, kas pastāv, ko, diemžēl, daži nevar pieņemt. (Bet, protams, ja kāds man izteiktu negatīvas piezīmes par manu orientāciju, es tiešām, daudz nedomājot, iebāztu viņam sejā, ka man ir vairāk preikšrocību u.t.t :D)
AtbildētDzēstJa neviens neteiktu kaunēties, ja neviens nespiestu uz šiem cilvēkiem, tad nebūtu arī pretreakcijas
DzēstNeesmu domājusi, ka esmu izredzēta or something. Mana attieksme ir citādāka - esmu tāda, kāda esmu, bet homofobijas dēļ dažkārt baidos kaut kur iziet vai kaut kā "ne tā" apieties ar meiteni, lai nepadomātu, ka gribu viņu izvarot (atkal viens stereotips - ja cilvēkam patīk savs dzimums, tad tā dzimuma cilvēki sāk apkārt baidīties utml.)
Anyway, tu saproti un tas ir forši :)